Ēd, lūdzies, mīliKamēr ārā pavasaris vēl tā pa īstam nav sācies, var atlicināt nedaudz pelēcīgā laika kādai labai grāmatai. Īsti neatceros, kurā gadalaikā sāk norisināties šīs pasaulslavenās grāmatas notikumi, tomēr man kaut kā tā vienmēr ir likusies īsta pavasara grāmata. Varbūt tādēļ, ka katrs pavasaris ir jauna pamošanās un jauns sākums, tāpat kā šīs grāmatas vadmotīvs, bet varbūt vienkārši tādēļ, ka, runājot metaforās, par spīti iepriekš pārdzīvotajai bargajai ziemai, tā sniedz tik daudz gaišu un jaunu domu, tik daudz šīs pavasarīgās sākuma un “baltās lapas” sajūtas, kādu mūsu maņām spēj dāvāt gandrīz vienīgi īsta pavasara dvesmas…

Runa ir par Elizabetes Gilbertas pasaulslaveno un nu jau arī kinofilmā iemūžināto darbu “Ēd, lūdzies, mīli”, kas savulaik saviļņoja (un es ticu, ka joprojām turpina saviļņot) ne vienu vien sirdi. Vairāk par šo grāmatu, kā parasti, grāmatu sadaļā vai spiežot –> šeit.

Advertisements