Sākums

Ēd, lūdzies, mīli – viss ir tik vienkārši!

edludziesmili_cover

Informācija par grāmatu

 Nosaukums: „Ēd, lūdzies, mīli”

 Autore: Elizabete Gilberta

 Izdevniecība: „Zvaigzne ABC”

 Lappušu skaits: 424

Šī pasaulslavenā, ekranizētā grāmata ir iekarojusi lasītāju sirdis jau pirms vairākiem gadiem, taču es, kā parasti, līdz pasaules bestselleriem nonāku pēc ilgāka pārdomu brīža jeb, sauksim lietas īstajos vārdos, ar izteiktu nokavēšanos. Atceros, kā medijos parādījās Ēd, lūdzies, mīli kinofilmas reklāma, kas arī mani, kā jau parastu vidusmēra cilvēku ar izteiktām vidusmēra vēlmēm un interesēm, nespēja atstāt vienaldzīgu. Toreiz nodomāju, ka noteikti jāaiziet šo filmu noskatīties uz lielā ekrāna, lai varētu pilnībā izbaudīt pasakaino ceļojumu skatu burvību (uzreiz atzīšos – ceļošanai un ar to saistītai informācijai ir savdabīgi hipnotiska ietekme uz manām maņām). Lai arī filmas kinoteātru periods bija diezgan ilgs, ar to acīmredzot tāpat bija par maz tādam laika vilcējam-stiepējam kā man, lai realizētu sen kāroto filmas noskatīšanās aktu. Šī brīža perspektīvā raugoties uz šo savu čammāšanos, vien jāsaka – labi, ka tā! 🙂 Laiks, kā vienmēr, raitiem deju soļiem virzījās uz priekšu, tikmēr līdz manām ausīm nonāca arvien jaunas atsauksmes par šo filmu un ar laiku arī grāmatu (jā, tieši tik neloģiskā secībā). Atsauksmes bija dažādas – sākot ar sajūsmu, turpinot ar komentāru „kārtējā modes lieta”, beidzot ar spriedumu „nekas īpašs”. Īsāk sakot – viss ierastais mikslis, ko nākas dzirdēt par jebko. Jāatzīst – tieši tas mani bieži vien motivē pašai iepazīties ar konkrēto darbu, lai subjektīvā līmenī noskaidrotu, kā tad tur īsti ir – tiešām kaut kas vai tomēr tiešām nekas īpašs.

Eat+Pray+Love+UK+Film+Premiere+Outside+Arrivals+WKNubKIoR6Cl

Elizabete Gilberta, grāmatas autore.

Tā nu pienāca 2012. gada pavasaris, kad ikviens pietiekami atkarīgs skrējējs uzsāk savu ierasto gatavošanos lielajam gada notikumam – Nordea Rīgas maratonam. Arī es nebiju izņēmums. Bet, cik noprotams, pēc garā un slinkā ziemas miega, vēsi un vientuļi rīti stadionā vai vienkārši piemājas šķērsielās ne vienmēr spēj pietiekami motivēt pat pietiekami atkarīgu skrējēju. Un te manā īpašumā nonāca Elizabetes Gilbertas Ēd, lūdzies, mīli audiogrāmata un es nodomāju – kāpēc ne? Jau sen esmu vēlējusies to izlasīt, bet vienmēr atliku brīvā lasīšanas laika trūkuma dēļ. Kāpēc lai neapvienotu vienu patīkamo ar otru patīkamo, vienu lietderīgo ar otru lietderīgo? 🙂 Domāts – darīts! Tā sākās mani burvīgie, agrie pavasara rīti kopā ar Elizabeti Gilberti, un drīz vien es jau skrēju katru rītu, jo nebija pacietības ilgāk gaidīt līdz nākamās grāmatas nodaļas noklausīšanai.

Droši vien lielākā daļa jau tāpat labi zina, par ko ir grāmatas stāsts, taču pieklājības labad īsi atgādināšu: Elizabete Gilberta, amerikāņu rakstniece, pirms savas 30-ās dzimšanas dienas saprot, ka dzīve ir kaut kā pamanījusies ievirzīties ne tā, kā gribētos. Lai arī viss jau it kā ir ieplānots: skaista māja uz kredīta, kaut kad drīzumā vajadzētu jau domāt par bērniem, viss iepriekš iedomātais it kā ir tieši tā, kā plānots, bet ir viens “bet”. Tas viss plānotais ir izrādījies galīgi greizi, un nu Elizabete saprot, ka nevēlas ne lielu, skaistu māju, kas ir tikai iedomāta statusa lieta, nedz bērnus “pēc plāna”, nedz arī būt precējusies ar esošo vīru, un, man liekas, ka ne jau tādēļ, ka vairs vīru nemīlētu, bet gan tādēļ, ka abu nākotnes vīzijas ir pārāk atšķirīgas un tā nemanīšana ir klaja melošana sev un savam laulātajam draugam. Varbūt kādam tas izklausīsies pēc 30-gadnieces gaušanās, vēl kādam pēc bezatbildības vai neizlēmības, taču tā tas var izskatīties tikai paviršā skatījumā. Jāatzīst, ka Gilbertas demokrātiskā un godīgā pieeja gan sev, gan citiem ir absolūti apbrīnojuma, jo tā nebūt nav tik bieži sastopama parādība, ka cilvēks tik personiskā pārdzīvojumā kā sāpīga un ilgstoša laulības šķiršana un dzīves apgriešana ar kājām gaisā spēj būt tik objektīvi domājošs un nepievērsties paštaisnumam un sevis žēlošanai vai vismaz savas rīcības attaisnošanai. Tiešām apbrīnojami un cieņu raisoši!

Fotoattēls0478

Romas panorāma – ceļā starp Elizabetes iemīļoto Trastevere rajonu un pilsētas centru. [Foto no pers. arhīva]

Tad nu, beidzot tikusi galā ar smago un sāpīgo šķiršanās lietu, turklāt uz brīdi palikusi bez līdzekļiem, jo viss tika atdots vīram, Elizabete sāk domāt, ko tad viņa īsti vēlas no dzīves. Ilgi gadi ir nodzīvoti, realizējot iedomātos plānus, bet ko darīt tagad, kad viss jāsāk no jauna, turklāt šoreiz citādāk? Kā saprast, ko īsti tu vēlies un ka tā nav tikai mirkļa iegriba? Tā nu Elizabete nolemj “vienkārši” klausīties savā sirdsbalsī un darīt to, ko tā viņai saka: pievērsties sevis izzināšanai un savu senu vēlmju realizēšanai. Tā nu Elizabete pieņem diezgan neprātīgu lēmumu – doties uz veselu gadu prom no dzimtās ASV sevis meklējumos uz Itāliju, Indiju un Indonēziju, katrā no tām nodzīvojot četrus mēnešus. Man (ar ceļošanu apmātajai) jāatzīst – tik skaista izvēle!

Roma Dzintara 1368

Tipisks Trastevere rajona skats.
[Foto no pers. arhīva]

Izvēlētās trīs “I” valstis, protams, nav nejaušības vai monētas mešanas rezultāts (kaut gan, kas zina – šādā dzīves stāvoklī un posmā diez vai monēta liekas tā sliktākā padomdevēja). Elizabetes pirmais galamērķis ir Itālija, neatvairāmā un senā Romas pilsēta. Viņa jau sen ir vēlējusies iemācīties itāliešu valodu – kad tad, ja ne tagad, būtu īstais laiks to īstenot? Vienlaikus Roma un Itālija šajā grāmatā kļūst par gastronomisko baudu simbolu, un kā nu bez tām iztikt brīžos, kad tik ļoti ir skumusi un cietusi sievietes sirds? 🙂 Savukārt, nākamais galamērķis Indija, kurā autore dzīvo lūgšanu namā, ir veltījums viņas gara pasaulei. Kad ķermenis ir “pabarots” ar vieniem no vislabākajiem pasaules ēdieniem, ir īstais laiks pāriet nākamajā līmenī un parūpēties par dvēseles labsajūtu. Tā krāsainā tūkstoš guru zeme Indija kļūst par autores dvēseles dziedēšanas vietu. Taču pat tad, kad par miesu un garu jau ir padomāts, kaut kā mēdz pietrūkt… Kaut kā, pēc kā tik bieži ilgojusies cilvēku sirds visos laikos un vecumos – protams, mīlestības. Tādējādi par šī pārvērtību gada pēdējo galamērķi kļūst Indonēzija, Bali sala, kas iemāca apvienot ķermeņa un gara priekus, baudīt un atkal mīlēt.

julrosari_full

Džūlija Robertsa attēlojot Elizabetes piedzīvojumus Indijā.
[Kadrs no filmas]

Domāju, ka ikviens man piekritīs – nav nekādas jēgas apcerēt un mēģināt filosofēt par autores piedzīvoto fascinējošo pieredzi, tāpat kā mēģināt analizēt grāmatā paustās atziņas. Ikviens, kas šo grāmatu ir izlasījis, manuprāt, ir guvis sev ko vērtīgu, savukārt ikvienam (īpaši ikvienai), kas to vēl nav lasījis, es neuzdrošinos laupīt šīs grāmatas iepazīšanas prieku un varu vien ieteikt ķerties pie tās lasīšanas.

eat-pray-love-indonesia

“Elizabete” satiek dziednieku-gaišreģi Ketutu Bali salā.
[Kadrs no filmas]

Tā kā mans galvenais materiāls bija grāmatas audioversija, tad nu jāatzīstas tās (liekas vienīgajā) trūkumā – interesanto un zīmīgo citātu atzīmēšanas neparocībā. Es pāršķirstīju un palasīju arī grāmatas tulkojumu latviešu valodā, kas man arī ļoti patika, bet tomēr likās nedaudz kaut ko zaudējis (te es negribu gausties par sliktiem tulkojumiem utt., lai arī tā ir samērā aktuāla problēma, vienkārši man aizvien liekas, ka tas ir dabiski, ka valodai grāmatas kontekstā un arī vispār ir ļoti liela nozīme, un ne vienmēr dažādās valodās ir iespējams vienlīdzīgi paust to pašu noskaņu, tās pašas atziņas un idejas). Šā iemesla dēļ es nepapildināšu šo rakstu ar glītiem un dompilniem Elizabetes Gilbertas citātiem, lai arī, nešaubieties, grāmatā to nav mazums.

Tomēr kaut kas no tā visu tāpat aizķeras atmiņā, kā, piemēram, kāds itāliešu izteikums, ar ko autore iepazīstina lasītājus, aprakstot savu dzīvi Romā, un tas skan apmēram šādi:

Kāds vīrs katru dienu dodas pie Svētā statujas un lūdz: “Lūdzu, lūdzu, ļauj man laimēt loterijā!”, līdz kādu dienu statuja neiztur, atdzīvojas un saka lūdzošajam vīram: “Lūdzu, lūdzu, nopērc beidzot loterijas biļeti!”

Jā, ļoti, ļoti vienkārši, bet arī ļoti, ļoti patiesi! Cik bieži mēs aizmirstam nopirkt “loterijas biļeti”, un izdarīt to, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu savu vēlmju realizācijai?

Roma Lauras 767

Roma, parks pie Bodgēzes villas. Grāmatā minēta kā viena no Elizabetes iemīļotajām Romas vietām.
[Foto no pers. arhīva]

Un patiesībā nav svarīgi, vai tas ir “ēd, lūdzies, mīli” vai “ēd, guli, skrien”*, vai jebkāda cita kombinācija, galvenais, lai mums pašiem būtu skaidra savas dzīves laimes formula. Un, man liekas, ka tieši tas ir autores lielākais devums grāmatas lasītājam – iedrošināt padomāt, mēģināt saprast un formulēt, un saņemties, lai īstenotu.

Patika: Riskēšu turpmāk tik pieskaitīta „Gilbertas mīļotājiem”, bet teikšu, kā ir – patiešām patika viss. Lasot un klausoties grāmatu, nebija nekas tāds, kas mani spētu nokaitināt (un, ticiet man, nokaitināt īstu holēriķi ir pagalam vienkārši). Visvairāk patika autores godīgā un demokrātiskā attieksme, tas, ka viņa necentās mācīt dzīvot, bet gan mēģināt analizēt un saprast. Patika arī labā, interesantā valoda un spēja aizraut ar savu stāstījumu. Protams, ceļošanas klātesamības faktoram šeit arī ir liela nozīme!

Nepatika: Vienīgā nepatīkamā atziņa, kas mani piemeklēja, iepazīstoties ar šo literāro darbu, bija apziņa, ka kāds cits dodas tik lieliskā ceļojumā, kamēr man jāpaliek uz vietas, pelēcīgā un vēsā stadionā ar nobružātiem asfalta celiņiem! 🙂

Ieteikums: Lai arī daudziem šī grāmata tiešām ir gājusi pie sirds, noteikti būs arī tādi, kam tā galīgi nederēs. Ja negribas noklausīties savu laulību šķirošas sievietes grēksūdzē un liekas, ka šāda tēma spēj vien nokaitināt, tad nevajag sevi mocīt.

Jāatzīmē, ka grāmatu caurstrāvo sievišķības gars, tādēļ neuzņemšos to ieteikt vīriešiem. Tomēr negribu apmaldīties stereotipu mākoņos, jo, skatoties grāmatas ekranizāciju kopā ar skeptiska rakstura vīrieti, biju pārsteigta, cik dažādi cilvēki spēj rast sev ko vērtīgu šajā stāstā.

CIMG9998

Papagaiļi pie Romas Foruma.
[Foto no pers. arhīva]

Filma: Grāmatas ekranizāciju noskatījos vēl krietni vēlāk un, godīgi sakot, tā vien apstiprināja manas aizdomas, ka grāmatas burvību filmā atdzīvināt neizdosies. Tomēr tai ir arī savi plusi – spēja vizuāli attēlot trīs brīnišķīgu pasaules vietu skaistumu un burvību. Teikšu tā – filma ir jauks papildinājums grāmatai, tomēr tā neatklāj visu to neskaitāmo interesanto ideju daudzumu un interesanto stāstījumu, kādu sniedz grāmata.

_____________________

* populārs uzraksts uz skrējēju apģērbiem.

_____________________

Elizabetes Gilbertas oficiālā mājas lapa: http://www.elizabethgilbert.com/

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: